Rūdolfam Blaumanim - 150

"Viņš dzīvoja un sadega savā mākslā"

/Kārlis Skalbe/

   Janvārī mūsu lasītājus, daudzus zēnus un meitenes, bibliotekāre Valentīna mīļi aicināja paturēt rokās un izlasīt kādu seno Rūdolfa Blaumaņa stāstu, noveli, lugu vai dzejoli, smelties gaišu lasītprieku talantīgā rakstnieka atstātajā mantojumā.

Režisors Jānis Streičs raksta: „Tie ir laimīgi, kas līdzi Blaumaņa tekstiem savās domās varētu pārcelties uz citām latvju mājām un citiem tādu pašu līdzcilvēku likteņiem.”

Rakstītajam vārdam kopš senseniem laikiem piemīt maģiska vara, par kuru ikdienā cilvēki vairs nedomā un nejūt, bet Dievs un viņa kārtība pastāv tik un tā neatkarīgi no cilvēka ziņas un gribas. Rakstītajam savā zemapziņā mēs ticam kā augstākajai varai.

„Vecais Rūdolfs –raidītājs, mēs – uztvērēji,”- turpina savu domu Jānis Streičs Blaumaņa prozas "Rūdolfa stāsti" priekšvārdā "Pie skala uguns."

Rūdolfa Blaumaņa darbi palīdzēja turēt latviešu pašcieņu daudz augstākā līmenī, nekā tas jūtams šodien savā, brīvā valstī.
Rakstnieka tautasdzīves ziņa nav izsmeļama, to var smelties bez gala.
Lai saprastu, kas ir latvietis, kas ir latviešu nacionālais rakstnieks, ir jālasa Blaumaņa darbus.