/Felikss Deičs, režisors/
,,…Šodien, pārlaižot acis tām senajām, mīļajām Rūdolfa Blaumaņa novelēm, es redzu ne tikai sevi, bet daudzus jo daudzus zēnus un meitenes, kam rokā grāmata ar Rūdolfa Blaumaņa stāstiem un lugām.
Tie ir laimīgie, kas lasīt iemācījušies, darīja prieku mājiniekiem,
lai, iegrimuši roku darbos, tie līdzi Blaumaņa tekstiem domās varētu pārcelties
uz citām latvju mājām un citiem tādu pašu līdzcilvēku likteņiem, kas dotu mums
prieku dzīvot Latvijā un stiprinātu mūsos sajūtu, ka esam viena cilts. Mēs
viena cilts! Latvija! Latvieši!.”
,,Cik mūsos latviskuma, tik ieraugam Blaumanī"
,,Kā radio viļņi, Vecais Rūdolfs-raidītājs, mēs-uztvērēji”.
/Jānis Streičs, režisors/
Īsto baudu lasītājiem sagādās arī Blaumaņa pasaka „Velniņi",
viena no skaistākajām un populārākajām latviešu literārajām pasakām.
Balāde ,,Tālavas
taurētājs”(1902.g.) joprojām ir iemīļota starp lasītājiem un teju vai katrs
zina “Tālavas taurētāja” rindas:
“Mans zelts ir mana
tauta,
Mans gods ir viņas gods,
Kas postīdams viņu šauta,
Uz pekli lai rauj to jods!”
Izlasi balādi, vienu no patriotiskākajiem daiļdarbiem, un
uzzināsi, kas īsti bija vēsturiskā Tālava? Kas varētu būt bijis balādē minētais
Miervaldis, ko taurētājs no miega ceļ?
/Maija Ārena, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja speciāliste/
Komentāri
Ierakstīt komentāru